Cik pareizi vai nepareizi ir vadītājam sociālajos tīklos draugu lokā iekļaut savus darbiniekus/padotos? Vai ir nozīmīgi nospraust šo robežu starp draudzību un vadītāja/padotā attiecībām interneta vidē?
Pirms atbildēt un šo jautājumu, nepieciešams atbildēt vispārīgi – vai vadītājs var “draudzēties” ar savu padoto? Menedžmenta literatūrā strikti aprakstītas ir tikai vadītāja funkcijas, bet komunikāciju vadītājs-padotais aprakstīt ir sarežģīti, jo tā ir saistīta ar organizācijas kultūru un korporatīvo kultūru, kas katram uzņēmuma ir unikāla. Korporatīvā kultūra ir uzņēmuma vadības definēta un nosaka, kādām ir jābūt attiecībām starp vadītāju un padoto. Ja nav nodefinēta korporatīvā kultūra, tad ir tā saucamie nerakstītie noteikumi, savstarpējās sadarbības un komunikācijas stils. Pie mums Latvijā uzskata, ka labam vadītājam ir jāprot būt gan draudzīgam, bet arī spēt ieturēt distanci brīžos, kad tas ir nepieciešams.
Ja ir dziļāka interese noskaidrot, no kurienes nāk “par” un “pret” vadītāja draudzībai ar padoto, mēs nonāksim pie nacionālās kultūras līmeņa (kas parasti arī ietekmē uzņēmuma kultūru) dimensijas: “varas distance” (G.Hofstede, u.c. 2010).
Mazas varas distances kultūrās uzsvars tiek likts uz vienlīdzību (maksimālie ir “Skandināvi”), kur vadītājs tiek uztverts kā “parasts” cilvēks, kas izpilda vadītāja funkciju un neietekmē vadītāja statusu. Tāpēc šajās kultūrās vadītāja draudzība ar padoto netiek apskatīta.
Nācijās, kurās ir liela varas distance (pārsvarā kolektīvistu kultūras), uzsver distances vadītājs-padotais ievērošanas svarīgumu, jo tas ir svarīgs vadītāja statusam. Ja vadītājam nav statusa, viņa(s) kā vadītāja kompetence tiek apšaubīta. Tāpēc šajās kultūrās vadītājs visādi izrāda savu pārākumu, padotie – pakļāvību. Padomju Savienības laikā Latvijā šādas kultūras ideoloģija tika ievazāta no Krievijas, ko var novērot vecāka gada gājuma cilvēku komunikācijā. Piemēram, liek lietā uzrunu “Jūs”, kas pasvītro statusu, savukārt uzruna uz “tu” tiek uztverta kā cieņas neizradīšana. Tāpēc šajās kultūrās jebkurš vadītāja draudzēšanās veids tiks uzskatīts par vadītāja vājumu. Ja arī vadītāja statuss Latvijā no draudzības tā necietīs kā Krievijā, tik un tā Skandināvijā varas distance ir mazāka.
Varas distance izpaužas uzņēmumu hierarhijās – jo lielāka varas distance, jo vairāk ir hierarhisko pakāpienu uzņēmumos. Tas notiek tādā veidā: kad darbinieks nostrādā kādu laiku uzņēmumā, viņš sāk justies neērti – ir pieredzējis, bet nav vadītājs (nav neviena pakļautībā). Tāpēc vadībai sāk diedelēt kādu palīgu, jo redz, netiek galā ar darbiem. Pēc kāda laika tas pats notiek ar palīgu…. Šāda birokrātu vairošanās ir novērojama gan Latvijā, gan citur, kur ir lielāka varas distance.
Veidojot komunikāciju ar padotajiem, vadītājam jāņem vērā abu pušu - “par” un “pret” draudzības priekšrocības un trūkumus.
Protams vadītāja darbs un situācija ir daudzpusīgi, tāpēc vadītāja efektīva uzvedība būs eklektiska – pa druskai no katra stila.